25.02.2025.
Kā pieņemt savas dzimtas pagātni un emocijas, ko tā izraisa?
Kā samierināties ar to, ko savulaik izdarījis kāds no senčiem?
Šādus un līdzīgus jautājumus pēdējā laikā saņemu uzkrītoši bieži. Jo vairāk cilvēks pievēršas sava dzimtas koka un dzimtas vēstures izzināšanai, jo vairāk faktu viņš uzzina. Atrodas informācija, kas mūs iepriecina, un atrodas arī tāda, kuru nu nepavisam mēs nevēlētos redzēt savu priekšteču biogrāfijās. Reizēm emocionālais satricinājums ir tik spēcīgs, ka vienīgais jautājums ir – ko ar to visu darīt un kā to padarīt nebijušu...
Šajā rakstā runāsim par to, kā uz priekšteča rīcību varam paraudzīties no dažādiem aspektiem, kādas emocijas tā mums patiesībā izraisa un kā mēs varam tuvināties tam, ko saucam par samierināšanos.

03.02.2025.
Dzimtas vēsture un pašvērtējums: kā dzimtas koka izpēte uzlabo emocionālo labizjūtu?
“Stabilitātes sajūta”, “paaugstinājusies pašapziņa”, “jūtu drošību”, “it kā sargā no aizmugures”, “dzīve sakārtojas”, “esmu savā vietā”, “iestājies miers” – šādus un daudz līdzīgus apgalvojumus dzirdu no cilvēkiem, kad jautāju, kādas pārmaiņas viņu dzīvēs jūtamas pēc tam, kad viņi ir sākuši pētīt savu dzimtu un veidot dzimtas koku. Arī tad, ja iegūto informāciju cilvēks neizmanto un neapstrādā nedz sistēmiskajos sakārtojumos, nedz terapijās, nedz arī kādās citās praksēs.
Šajā rakstā aplūkosim, kas tad izraisa cilvēkā šādas pārmaiņas, pašvērtējuma un pašapziņas paaugtināšanos, emocionālo noturību, kad viņš veido savu ciltskoku. Padalīšos arī ar pāris interesantiem praktiskajiem pētījumiem, kas pierāda šādu izteikumu pamatotību ar reāliem skaitļiem un mērījumiem, tostarp arī ļoti interesantiem atklājumiem par konkrētām darbībām.

1.12.2024.
Slinkums - kāpēc tas rodas un kā to pārvarēt?
Slinkums var būt patīkams laiskumiņš pirmajās siltajās pavasara dienās, kad, izstiepjot saulītē kājas, ir tik labi, ka negribas kustēties pat tik daudz, lai aizgaiņātu mazliet nepieklājīgu mušu, vai ziemas spelgonī pie kamīna ar kūpošu tējas tasi rokās, kad pēc fiziskās aktivitātēs pavadītas dienas zini, ka vislabprātāk arī aizmigtu tepat.
Slinkums var būt arī traucējošs līdzgaitnieks ikdienas darbos, kas katru reizi, tikko tu paskaties dokumentu kaudzes virzienā, uzmācīgi dīc, ka šito taču var izdarīt arī rīt, vai gandrīz fiziski sit pa nagiem, ieraugot tev rokās slotu... “Tev taču vispirms atskaites jāsagatavo,” viņš nikni šņāc. “Nu, kādas atskaites, ja šonedēļ vēl neesi bijis sporta zālē,” – viņš jau piemeties uz otra pleca. “Tu taču labi zini, ka tev nepatīk skriet tik vēsā laikā, un piekusis tu pēc tam arī būsi,” – slinkums stūķē kedas dziļāk iekšā skapī...

30.11.2024.
Kā izvērtēt un plānot prioritātes:
3 tehnikas efektivitātei un līdzsvaram
Prioritāšu plānošana ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, īpaši, ja dzīvojam piesātinātu profesionālo un personīgo dzīvi un gribas pagūt izdarīt tik daudz! Reizumis nemaz nav tik viegli izvēlēties, kurš uzdevums ir svarīgs, kāds lēmums pašreiz ir visatbilstošākais un kurš mērķis ir mans, nevis no kolēģa vai drauga pārņemts. Prioritāšu noteikšana palīdz efektīvi izmantot laiku, izvairīties no pārlieka stresa, koncentrēties uz būtiskāko un nospraust savas personīgās robežas.
Šajā rakstā piedāvātas trīs efektīvas metodes, kas palīdzēs sakārtot prioritātes dažādās dzīves situācijās. Pirms ķerties tām klāt, svarīgi ir atgādināt sev, kāds ir pašreizējais mērķis, kam jāatrodas uzmanības centrā.

21.10.2024.
Ko es gribu?
Trenē iemaņas ieklausīties sevī
Nav noslēpums, ka darbīgiem un atbildīgiem cilvēkiem ikdienas darbu un pienākumu gūzmā ik pa brīdim aizmirstas pievērst uzmanību sev un saprast, kas no visiem mērķiem ir vērsti uz kādu citu, bet kas tiek darīts tāpēc, ka to patiešām un no sirds gribas darīt pašam.
Veidojam karjeru, lai kādam kaut ko pierādītu; pelnām, lai atbilstu; sportojam, lai kādam patiktu; rosāmies, domājam un aprūpējam, lai palīdzētu; ejam, skrienam, veltām savu brīvo laiku, lai... atkal kādam kaut ko. “Kas man par daļu, ko es gribu,” – reizēm tā ir apzināti ieņemta ciniski bravūrīga poza, lai nomāktu to sajūtu, kas paliek pāri pēc tam, kad diena pēc dienas, nedēļa pēc nedēļas pavadīta, lai censtos apdarīt visu to, ko “vajag”, reizēm tā ir nenodefinēta uzvedības maniemre, kad visa uzmanība tiek koncentrēta uz apkārtējo [bieži vien iedomātajām] gaidām.
